Kabile

No ''Neciklopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Gribētu es zināt, cik kāšus tajā dienā bija izpīpējis Radītājs, kad sadomāja radīt Kabili

~ Jānis Jaunsudrabiņš par Kabiles radīšanu.


Kabiles pagasts[labot šo sadaļu]

Kabiles pagasts atrodas neKurzemē, 28 nejūdzes no Kuldīgas, mītiskās pilsētas, par ko visi ir dzirdējuši, bet neviens tur nav bijis. Kabiles pagasta kopējā platība ir visiem pie kājas un tādēļ nav zināma. Iedzīvotāju skaits 666 mutanti, 113 briesmoņi, 44 mošķi un 1 zilā govs (viņa ir viena, kopš zilais bullis viņu pametis un uzsācis kopdzīvi ar žurnālistu Streipu). Pagasta padomes priekšsēdētājs Ejtunost Kabilkins. Pagastā atrodas Dārta Veidera Kabiles dauņu skola (direktore Līga Deviņpupe), klonētava, toksisko atkritumu poligons, 39 krogi, koksa šņauktuve un Trakā Zinātnieka laboratorija. Tiek izdota avīze "Kabiles Pagasta Mutators".

Kabile2.jpg

Kabiles vēsture[labot šo sadaļu]

Kabile pazīstama kā sena monstru un kverpļu apdzīvota vieta Kursā. Kabiles teritorijā neradījumi dzīvojuši jau akmens, papīra, šķēru laikmetā. Līdz 10. aizlaiku gadsimtam Kabiles teritorija atradās uz robežas starp gobliniem piederīgās kuršu-muršu cilts un jobliniem piederīgās muršu-kuršu cilts apdzīvotajām apmetnēm. Saskaņā ar Pasaules Mazo Vēsturi, Kabile kā apdzīvota vieta dzērāju urīna rakstos uz žogiem pirmoreiz pieminēta aizlaiku 1253.gada 4.aprīļa līguma sakarā starp džedaju ordeni un Dārtu Veideru par sešu nevienam nevajadzīgo kuršu-muršu zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas Mutantu Akadēmijai. Vēlāk hronķi-narkomāni Kabiles vārdu tiek minējuši 1331.gadā sakarā ar koksa šņauktuves būvi un 1422.gadā toksisko atkritumu poligona ierīkošanas gadījumā.

Tālāk sekoja notikums, kas iegājis visu pasaules tautu grafiti klasikā kā "Kabilas Atnākšana". Šis notikums mainās ik brīdi un ir redzams grafiti zīmējumos visur - no aizlaiku alu un ēģiptiešu faraonu kapeņu sienām līdz Berlīnes mūrim un Maskačkas graustiem. A notika, vot, kas: Kādu dienu no austrumiem no aziopu apmetnēm atnāca varenā mutante sieviete-zirgs Žanna Kabila, atveda sev līdzi klonu armiju, pakļāva monstrus un kverpļus un uzsāka mutantu dinastiju. Padarījusi savus dižos darbus viņa teica: "Lai notiek mana griba: no šīs dienas mēs Kabili sauksim manā vārdā - par Kabili! Un tā tam būs būt mūžīgi mūžos, bļa!!!"

Kopš tiem laikiem aiztecējis daudz alus un urīna, Žannas Kabilas pēcteči savairojušies un mutējuši, reizēm pat tik tālu, ka vienu otru mutantu grūti atšķirt no Maikla Džeksona vai Pamelas Andersones, kamēr tas neieķer ar zobiem ciskā. Taču visi viņi godā Žannu Kabilu kā savu totēmisko māti un svētdienu rītos Kabiles centrālajā laukumā, kas saucas Šreka Purvs (jo tur reāli dzīvo Šreks), upurē viņai visādu izsmalcinātu figņu - mazlietotus meršus un bemšus, mabiļņikus-malaceņņikus, Dolce&Gabbana lupatas un Swarowski spīgulīšus .


Tūrisms[labot šo sadaļu]

Upurēšanas dienās uz Kabili bariem dodas svētceļnieki, tā saucamie "biezie" un tie, kas slimīgi vēlas tos atdarināt, lai uzlasītu visu šo upurdrazu. Kabilnieki to uzskata par labu zīmi, jo spītīgi turas pie viedokļa, ka upurdrazas vācēji ir Žannas Kabilas sūtņi, kas atnākuši viņas uzdevumā pēc upura. Paši biezie tur šos svētceļojumus lielā noslēpumā un stāsta visiem, ka pēc mašīnām viņi brauc uz Vāciju, pēc spīgulīšiem uz Vīni, bet pēc lupatām uz Londonu, Milānu vai Parīzi. Par mabiļņikiem-malaceņņikiem viņi vispār kautrīgi noklusē, jo grib lai tautas masas domā, ka tie pirkti pa dārgo.