Pirmais Pasaules Karš

No ''Neciklopēdija''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pirmais..Pasaules..Karš..?

~ Jānis Jaunsudrabiņš par Pirmo Pasaules Karu




Pirmais Pasaules Karš (saukts arī par PPK, Pirmo Pirmdienas Kakašku, WWI un WW0 (Vācieši noliedz šī kara esamību)) izcēlās Vāciešu, Angļu un Krievu čipsu kompāniju vadītāju kautiņa dēļ. Varenas karadarbības rezultātā, kurā daudzi cilvēki aptaukojās lielo čipsu apēšanas dēļ, Eiropā tika izpostītas daudzas pilsētas. Karš ilga 25 gadus, kad visām karojošajām pusēm beidzās munīcija (tā saka Vācieši).

Pirmskara čipsu sacensība[labot šo sadaļu]

Jau 1900. gadā Krievu čipsu firma 'Horšijčips' vēlējās iegūt Vācu un Angļu čipsu firmu akcijas, tadējādi izmetot viņus no Eiropas čipsu tirgus, padarot tos par pārtaukojušos tīņu pavēlniekiem. Vācu firma 'Dasistguut', izmantotjot spiegus, ieguva informāciju par Krievijas nodomiem, un sāka gatavoties Čipsu un Rotaļlietu Apvienības (ČuRA) sanāksmei, kura, iespējams, varētu noteikt čipsu industrijas nākotni.

ČuRA sanāksme[labot šo sadaļu]

1908. gadā notika ČuRA sanāksme, kurā piedalījās Krievu un Vācu čipsu kompānijas. Nelaimīga pārpratuma dēļ (kurā bija iesaistīta Coca Cūla, 'Horšijčips' un 'Dasistguut' firmu direktori) izcēlās ļoti vardarbīgs kautiņš. Beigās kautiņā arī iesaistījas Angļu firma 'Layz', kura palīdzēja Krieviem, Turku firma 'Kakuškaka', kura palīdzēja Vāciešiem. Tikmēr Latviešu 'Ādažu čipsi' sēdēja malā, dzēra alu un rēca.

Atklāts karš[labot šo sadaļu]

1908. gada 15 martā, piecas dienas pēc ČuRA sanāksmes, Vāciešu armija iebruka Beļģijā un Nīderlandē, jo dzirdēja ka tur ir labas maukas un narkotikas. Francieši, kā jau mīkstie, sāka lūgt visu Eiropu pēc palīdzības, jo viņu armija sastāvēja no maizes metējiem un pedofīliem. 28. martā Vāciešu armija, kārtīgi nonarkojusies un izpriecājusies, izgāja no Amsterdamas un devās uz Parīzi, jo dzirdēja ka tur ir laba aluz piedeva - Maize. 1. aprīlī Vācu ģenerālis draudzīgi spiež Frančiem roku un izsaka miera piedāvājumu. Franči priecīgi atbild, un sadedzina visus, no Anglijas atsūtītos, ieročus. Vācietis iesaucas veco labo 'April, April' un nošauj Francijas prezidentu. Francija atbild ar bikšu piemīšanu un raudāšanu.

19. aprīlī sākas ierakumu kaujas, kurās, galvenokārt, cīnās vācieši un angļi, un, pirmo reizi vēsturē, tiek izmantotas spama raksti kā ieroči. Šo mākslu, 21. gs. pārmanto proffesionālo spameru biedrības..
Vācietis raksta spama vēstules britu ierakumiem.

28. aprīlī sākas kauja otrā frontē, bet krievi, kuru proffesionālā armija bija apbruņota ar dakšām, mietiem un lokiem, ātri zaudē daudzas territorijas, ieskaitot Baltiju. 19. augustā Latvieši sarīko baigo tusiņu Rīgā, bet tos savalda vācieši, bruņoti ar stekiem un steikiem. 18. decembrī Latvieši sāk sisties atpakaļ pret Vāciešiem, šīs cīņas nosauc par Santa Klausa kaujām, bet vēlāk, lai apmierinātu mūsdienu jaunatni, par Ziemassvētku kaujām.

1909. gada 17. augustā karš beidzas ar to, ka Berlīnē iebrauc Latvijas (vienīgais) tanks, no tā izkāpj latvieši un leiši, pagrābj vācu karogu, un aizlaižas un Londonu. Kara tiesa atzīst Vāciju par zaudētājiem, jo viņu karogs ticis nozagts. Vēlāk, šādu manevru sauc par CTF.
Latvija uzvar karā.