Krievija
“Nu, bļa!”
~ Jānis Jaunsudrabiņš par Aziopu
“Pēc Ziemsvētkiem.
Zaķītis: man uzdāvināja samokatu!
Lapsēns: man - velosipēdu!
Vilcēns: man - mopēdu
Lācītis:...a, man..., a, man..., a...es, bļaģ, jums visiem pa muti sadošu!.”
~ Aleksandrs Puškins. "Krievu pasakas"
Nu, koroče, vispārīgais rasklads[labot šo sadaļu]
| Oficiālā valoda | Базар-вокзал. |
| Galvaspilsēta | Москау-Юрт. |
| Pārvalde | Вертикаль власти (хрен моржовый) |
| Reliģija | А я у мамы дурачок. |
| Īpaši slaveni pilsoņi | Пушкин, Чапаев, Брежнев... |
| Valūta | Бабло да баксы. |
| Nacionālā himna | Я ебала всех на свете, кромя шила и гвоздя - шило острое, зараза, гвоздь вообще ебать нельзя. |
Slāvu Aziopa (SA), reizēm dēvēta arī par Krieviju, ir velna apsēsts pleķis tepat pa labi no Latvijas - austrumos - tur, no kurienes vakarā atnāk tumsa, ziemā sals un pavasaros tanki. Rudeņos no turienes nenāk nekas, izņemot lāču ņerkstēšanu un draudus, ka drīz būs atkal pavasaris. Tanku pavasaris.
Vēl cauru gadu no turienes nāk gāze, nafta, murgainas idejas, kontrabandas cigiņas, MIG-u detaļas, nacbolu lieratūra, debīla deju mūzika, hakoti softi un visāda citāda dižā aziopu kultūra-multūra.
Iečekojot SA karti, redzam āžus (kozli), šņabi, naftas torņus un traku lāci visa galvgalī. Nekā cita jau tur arī nav.
Ģērbonī, savukārt, parādīts dresēts divgalvains lācis, kas cenšas ar felleri "Škoļņik" aizmaukt divos pretējos virzienos vienlaicīgi, bet virs lāča - šī mēģinājuma rezultāts - viduspirksts, kas apzīmē parasto aziopu pūļu kvintesenci: ņihuja ņe višlo. Tas ir stāsts par aziopu demokrātiju, parlamentārismu un tikesmēm pēc visa gaišā un skaistā, kas, kā likums, mūždien noslīkst bezjēdzīgos mēģinājumos kaut ko panākt, izlejot tonnām savu un svešu asiņu - tās simboliski atveidotas ģērboņa fona sarkanajā krāsā.
Aziopas karogs izceļ galvenās aziopu vērtības:
- sātanistu zvaigzne uz sarkana fona nozīmē komunistisku tieksmi pēc brālīgas asinsizliešanas;
- žīdu zvaigzne uz zila fona parāda, kas ir īstenie Aziopas resursu saimnieki;
- dīvains krusts uz balta fona ataino aziopisko nacionālo ideju: "avosj proskočim, pravoslavnije".
Tas viss ievietots klasiskā desu spēles laukumā, kas simbolizē aziopu zinātni, kuras pazīstamākā disciplīna ir "mužickaja smekalka", kas cēlusies no nepieciešamības jebkuros apstākļos un jebkuriem līdzekļiem izgatavot svarīgāko aziopu pārtikas produktu - kandžu.
Tipa, vēsture[labot šo sadaļu]
Aziopu vēsture ir gluži kā pasaka:
Vienam tēvam bija trīs dēli. Divi gudri, tešais... Nū-ū-ū... O-o-okei... Toties viņš bija absolūti nepārspējams, kad lieta nonāca līdz kandžas dzeršanai... Nu, un kārtīgi uztankojies, šis Nr.3 vārdā Ivans parasti ņēmās dirst, pirst un bļaustīties, kā arī obligāti izraisīja kādu kautiņu (t.i. dabūja pa muti) vai izdrāza kazu.Brīvajā laikā viņš dirnēja uz krāsns un pieprasīja, lai visi viņu žēlo, ciena un izprot viņa skaisto dvēseli. Ja Ivanam pēkšņi likās, ka apkārtējie neizrāda nepieciešamo toleranci, viņš tūdaļ pat ķērās pie pudeles un sāka vīšķīt dūres.
Negausīgā dzimumdzīve ar kazām rezultējās daudzos pēctečos. Dēlus Ivans dēvēja par kozliem (āžiem), bet meitas par tjolkām (telēm). Kādēļ kazu dēlus sukāja par āžiem, ir tākā skaidrs, taču kazu meitu dēvēšana par telēm ir nesaprotama.
Reizēm Ivans aiz tīrās pārskatīšanās izdrāza pa kucei. Tā radās atsevišķs ivana pēcteču klans - tā sauktie sukinsini un sukas.
Reiz Ivans apmāvās un uzdirsa kādam ietekmīgam austrumu investoram vārdā Čingizhans - A/S "Zelta Orda" valdes priekšsēdētājam. Čingizhans gari nedomāja. Sadeva Ivanam pa rīkli un kopā ar saviem čomiem izdrāza visu viņa saimi.
Čingizhana pēcteči turpināja drāzt tos nabaga nelgas vēl kādus 200 gadus. Tad A/S "Zelta Orda" bankrotēja un sekstūrisms pie Ivana un nu jau arī Čingizhana kopējiem mazmazbērniem aprāvās. Viņi palika vieni - kozli ivanoviči savā sapistajā dzimtenē. Tā sākās Aziopa. Un tie bija pirmie aziopi.
___