Staļins

No ''Neciklopēdija''
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu

- Papu, es iestādīju nazi laukā, bet 10 naži neizauga. Nafig tā?
- Redzi, dēls, naži jāstāda cilvēku sirdīs, tad augs.

~ Jūlijs Vanags. "Mazā Mikiņa lielie darbi"


Staļins ir mītisks Āzijas cilvēkēdājs, kas bieži tiek pieminēts duālā saitē ar savu agrā bērnībā ne visai veiksmīgi atdalīto siāmas dvīņubrāli ārprātīgo gotu mākslinieku un miesnieku Ādolfu Hitleru. Bez šo abu personāžu pastāvēšanas nebūtu iespējama pašreizējā lieliskā pasaules kārtība un demokrātija, kā arī nebūtu ko vainot visos, atvainojiet, sūdos, ko kāds nejēga sastrādājis. Vissmagāk nāktos latviešiem, jo tikai Leģendā Par Staļinu iespējams rast attaisnojumu pašu stulbumam, kūtrumam un nenovīdībai. Amerikāņiem vismaz ir regulāri tornādo, Sadams Huseins (bija), Osama bin Ladens, Irāna un Ziemeļkoreja, ko vainot. Krieviem ir latvieši, Hitlers un vispasaules cionistu sazvērestība ASV Valsts Departamenta vadībā. Latviešiem ir Staļins.

Piedzimšana un bērnība[labot šo sadaļu]

Paper Stalin.png

Daļa vēsturnieku uzskata, ka Staļins bija cilvēkēdajs, kurš radās no tumsas. Tomēr visdrīzāk tas ir kļūdains pieņēmums. Pasaules Mazās Vēstures 315.sējuma 479.lpp. ir rakstīts: "Siāmas dvīņu pāris Josifs Ādolfs Džugašvilli-Šiklgrubers radās no Sātana Bezdiena, naktī pēc speķoto zirņu ēšanas un Tērvetnieka lietošanas latviešu lauku sētā ar strēlniekiem, Blaumani un Aleksandra Čaka vārdā nosaukto meiteņu kori. Vēlāk tika veikta visai neveiksmīga atdalīšanas operācija, kuras rezultatā radās divas invalīdas personības pazīstamas kā Staļins un Hitlers. Divi brāļi nolemti mūžīgai mīlai, naidam un savstarpejai neķītrai iekārei."

Jāpiebilst, ka dvīņi bija saauguši ne tikai ķermeņiem, bet arī galvām, kamdēļ atdalīšana abiem faktiski nozīmēja lobotomiju. Stipri cieta arī Staļina roka, jo to nācās izvilkt no Hitlera tūpļa. Vispār viņi bija saauguši tik nejēdzīgā veidā, ka ķirurgs, kas veica operāciju, sajuka prātā vēl operācijas laikā un salaida grīstē vēl šo to. Patiesībā viņš izgrieza no tiem abiem tik daudz visādu atkritumu, ka sanāca vesels spainis.

Ja runa būtu par nožēlojamiem cilvēkbērniem vai amēbām, tie būtu beigti un derīgi tikai kotlešu masai, taču Sātana bērni izdzīvoja, un vēl kā! Jāpiebilst, ka izdzīvoja arī spainī samestie operācijas atkritumi. Saaugot ar asiņainiem marles tamponiem, gumijas cimdiem, medpersonāla vemekļiem, urīnu un izkārnījumiem radās Noslēpumainais Pelēkais, visu citplanētiešu ciltstēvs.

Saglabājies maz ziņu par Staļina bērnību. Pastāv versija, ka zīdaiņa un bērna gadus viņš pavadījis kā Sātana personīgais hemoroīdu spilventiņš, bet kad 12 gadu vecumā jaunajam Staļinam sāka augt ūsas un kaunuma apmatojums, asie sari radīja Sātana pakaļai nelāgu niezi un iekaisumu, par ko tad sis izspēra jaunekli ārā no Elles sāpīgajā dienas gaismā. Daži Staļina biogrāfi gan domā, ka tas ticis izsperts Ārā jau 3 gadu vecumā, kad ataudzēja zobus un iekoda tēvam Sātanam pakaļā. Bet tad nav īsti skaidrs, ko viņš darīja nākamos kādus 9-10 gadus vai tā apmēram. Stāsts, ka viņu pieņēma ēzeliene un audzināja kā pašas bērnu nešķiet visai ticams. Tas, ka viņš vēlāk pamāti izvaroja un dzīvu apēda gan varētu būt patiess. Tomēr tie ir jautājumi, kas vēl gaida savas atbildes.

Jaunība[labot šo sadaļu]

Staļins... Vai viņam bija jaunība?

Ja jūs vēl šaubījāties - pareizā atbilde ir "bet protams". Lai gan neapšaubāmi ne tik nežēlīga kā bērnība, Staļina jaunība tomēr bija un pārgāja ne pārāk ātri, rotaļājoties ar Ā.Hitleru Kauņas ebreju geto. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka tieši šī pieredze bija par iemeslu Hitlera sīvajam naidam pret ebrejiem, kurus viņš patiesībā jau no bērnības jauca ar lietuviešiem. Tā rezultātā tika organizētas visā pasaulē nelabu slavu ieguvušās skautu nometnes Amsterdamā, kā arī Zvaigžņu kari. Jaunības gados (no 23 gadu vecuma līdz 40) Josifs bija "jauka meitenīte, zeltainām cirtām," atceras Maņka, "dažu zobu, protams, trūka, bet kurš tad uz to skatās smilšukastē.. Arī partiju dibinot, atceros, vienmēr vilka tīras apakšbikses un zvanīja savai bērnudārza skolotājai katru rītu."

Tomēr Staļinam drīz vien nācās pieaugt - pēc pirmās, neveiksmīgās seksuālās pieredzes (tajā pašā smilšukastē ar to pašu Maņku) viņš juta, ka sirdsbalss liek viņam pārtraukt smilšu kūku cepšanu un pievērstiem kam citam, lai gan mazāk svarīgam, bet: "bļah, kādam arī tas ir jādara!" kā izteicās sirdsbalss. Tā bija Politika.

Brieduma gadi[labot šo sadaļu]

Staļins... Vai viņš jel kad bija nobriedis? Tiek uzskatīts, ka viņš nobrieda, kad satika Britniju Spīrsu, bet šī viņa dzīves lappuse ir miglā tīta.

Staļina lietas turpinātāji[labot šo sadaļu]

Staļina lietu jau 20.gs. 50.os gados vēlējās turpināt ļoti daudzi, tomēr neviens īsti nespēja viņu aizstāt, tāpēc drīz vien pārstāja audzēt ķīļbārdiņas un nēsāt slaveno keponu. Protams, bija nepieciešamas citas krutas fiškas, lai asociētos ar tautu, un viss nonāca līdz pat kurpes daudzīšanai sapulcē, kad jaunais kurpju stils nebija guvis cerēto atzinību, un jau daudz plašāk zināmajam M.Gorbačova galvas tetovējumam, kas vēl joprojām bauda plašu pēctecību dažādās kultūrās.

Šobrīd vienīgais veiksmīgais Staļina Lietas turpinātājs ir Jefigēņijs no Kraiņajas Bezgorodas Sibīrijā. Viņš darbojas kā partizāns, reizēm čiepjot olas no tuvākajiem kaimiņiem, un ir iedibinājis efektīvi funkcionējošu komunismu vietējā vāveru komūnā.